Konsultācijas - Metodika

Šajā sadaļā Jūs uzzināsiet par tām metodēm, kura tiek pielietotas, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus.
Primāro datu iegūšanas metodika un pielietojums
Mūsdienu prasībām atbilstoši tehniskie, tehnoloģiskie risinājumi un aprīkojums kvalitatīvai primāro datu iegūšanai, kā arī kvalificēts IT nodrošinājums.
Kvantitatīvās
metodes:
Tiešās
intervijas
Cilvēku
aptaujas
Telefonaptaujas
Tiešās
intervijas
Elektroniskas
intervijas (internetā vai ar e-pastu)
Novērošana
Pasta
aptaujas
Produktu
un iepakojumu testi
Kvalitatīvās
metodes
Fokusa
grupu diskusijas, mini grupas, ekspertu grupas, radošās grupas
Padziļinātās
intervijas
Pāru
intervijas
Slēptais
pircējs (Mystery Shopping)
Produktu
vai mārketinga ideju (t.sk. reklāmas) testi
Etnogrāfiskās
metodes (iekļautā novērošana, ikdienas dzīves izpēte)
Datorizētas
intervijas (online)
Ar mobilā interneta pieslēgumu un intervijas gaitas kontroli tiešsaistē no centrālā servera. Piemēroti interviju veikšanai sabiedriskās vietās, cilvēku dzīvesvietās un darba vietās. Izmantotā tehnoloģija nodrošina augstu datu kvalitāti un pētījuma rezultāti ir pieejami nekavējoties.
Situāciju analīzes metodes
1.
PEST modelis (Political Economic Socio-cultural and Technologikal factors).
Ir ļoti svarīgi, lai organizācija uzskaita un pārrauga savu uzņēmējdarbības
vidi, pirms sākt ieviest kādu no tirdzniecības procesiem. „Patiesībā, vides
analīzei jābūt nepārtrauktai un jāpiedalās visos plānošanas aspektos”. PEST
modeļa darbību var apskatīt 1.attēlā.
1.attēls PEST modelis
2.
SWOT analīze (Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats). Stipro un
vājo pušu, iespēju un draudu analīze (latviešu valodā to mēdz dēvēt par SVID
vai DIVS analīzi). Šajā gadījumā tiek revidētas visas uzņēmumā ar topošo
ideju vai procesu stipro vējo pušu iespējamība. Stipro vājo pušu analīzes
modelis varētu būt tāds, kāds ir attēlots 2.attēlā. DIVS analīzē mēs
izmantojam biznesa procesu modelēšanas metodiku.
2.attēls SVID
3.
Cēloņu seku diagramma (fishbone). Tiek pielietota, lai atrastu problēmu
cēloņus un grupētu tos noteiktās kategorijās.
3.attēls ZIVS
4.
Kā-Kā diagramma. Šī diagramma parādā procesa izpildes diagrammu, jeb
problēmas risinājumu detalizācijas pakāpi ar atkārtotu jautājumu katrā no
līmeņiem „KĀ”. Hierarhija ilustrē četrus līmeņus. Katrā līmenī jautājot
„Kā”, ir jāatrod risinājums.
4.attēls Kā-Kā diagramma
5.
Izkliedes diagramma. Šo diagrammu ir iespējams izmantot ne tikai apkopojot
datus par konkurentu un sava uzņēmuma atrašanās vietu tirgū, kā tas redzams
7.attēlā, bet arī risku koordinātās, jeb kādi ir augsta iespējamības riski,
un kādi ir zemas iespējamības riski, principā šāda tipa diagramma ļauj
novērtēt uzņēmumam datus, kas apskatīti ar diviem lielumiem x y koordinātu
asī.
5.attēls Izkliedes diagramma – atrašanās vieta tirgū.
6.
Know-How karte. Šī karte parāda uzņēmuma spēju un zināšanu līmeni, tādejādi
dodot iespēju pieņemt lēmumu par to, kādas zināšanas un spējas ir jāattīsta,
lai paaugstinātu uzņēmuma efektivitāti un produkta kvalitāti.
6.attēls – Zināšanu matrica
7.
Procesu plūsmas karte. Nodrošina iespēju izsekot procesu gaitai.
7.attēls Plūsmas karte.