Konsultācijas - Metodika
Šajā sadaļā Jūs uzzināsiet par tām metodēm, kura tiek pielietotas, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus.
Primāro datu iegūšanas metodika un pielietojums
Mūsdienu prasībām atbilstoši tehniskie, tehnoloģiskie risinājumi un aprīkojums kvalitatīvai primāro datu iegūšanai, kā arī kvalificēts IT nodrošinājums.
Kvantitatīvās metodes:
Tiešās intervijas
Cilvēku aptaujas
Telefonaptaujas
Tiešās intervijas
Elektroniskas intervijas (internetā vai ar e-pastu)
Novērošana
Pasta aptaujas
Produktu un iepakojumu testi
Kvalitatīvās metodes
Fokusa grupu diskusijas, mini grupas, ekspertu grupas, radošās grupas
Padziļinātās intervijas
Pāru intervijas
Slēptais pircējs (Mystery Shopping)
Produktu vai mārketinga ideju (t.sk. reklāmas) testi
Etnogrāfiskās metodes (iekļautā novērošana, ikdienas dzīves izpēte)
Datorizētas intervijas (online)
Ar mobilā interneta pieslēgumu un intervijas gaitas kontroli tiešsaistē no centrālā servera. Piemēroti interviju veikšanai sabiedriskās vietās, cilvēku dzīvesvietās un darba vietās. Izmantotā tehnoloģija nodrošina augstu datu kvalitāti un pētījuma rezultāti ir pieejami nekavējoties.
Situāciju analīzes metodes
1. PEST modelis (Political Economic Socio-cultural and Technologikal factors). Ir ļoti svarīgi, lai organizācija uzskaita un pārrauga savu uzņēmējdarbības vidi, pirms sākt ieviest kādu no tirdzniecības procesiem. „Patiesībā, vides analīzei jābūt nepārtrauktai un jāpiedalās visos plānošanas aspektos”. PEST modeļa darbību var apskatīt 1.attēlā.
1.attēls PEST modelis
2. SWOT analīze (Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats). Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (latviešu valodā to mēdz dēvēt par SVID vai DIVS analīzi). Šajā gadījumā tiek revidētas visas uzņēmumā ar topošo ideju vai procesu stipro vējo pušu iespējamība. Stipro vājo pušu analīzes modelis varētu būt tāds, kāds ir attēlots 2.attēlā. DIVS analīzē mēs izmantojam biznesa procesu modelēšanas metodiku.
2.attēls SVID
3. Cēloņu seku diagramma (fishbone). Tiek pielietota, lai atrastu problēmu cēloņus un grupētu tos noteiktās kategorijās.
3.attēls ZIVS
4. Kā-Kā diagramma. Šī diagramma parādā procesa izpildes diagrammu, jeb problēmas risinājumu detalizācijas pakāpi ar atkārtotu jautājumu katrā no līmeņiem „KĀ”. Hierarhija ilustrē četrus līmeņus. Katrā līmenī jautājot „Kā”, ir jāatrod risinājums.
4.attēls Kā-Kā diagramma
5. Izkliedes diagramma. Šo diagrammu ir iespējams izmantot ne tikai apkopojot datus par konkurentu un sava uzņēmuma atrašanās vietu tirgū, kā tas redzams 7.attēlā, bet arī risku koordinātās, jeb kādi ir augsta iespējamības riski, un kādi ir zemas iespējamības riski, principā šāda tipa diagramma ļauj novērtēt uzņēmumam datus, kas apskatīti ar diviem lielumiem x y koordinātu asī.
5.attēls Izkliedes diagramma – atrašanās vieta tirgū.
6. Know-How karte. Šī karte parāda uzņēmuma spēju un zināšanu līmeni, tādejādi dodot iespēju pieņemt lēmumu par to, kādas zināšanas un spējas ir jāattīsta, lai paaugstinātu uzņēmuma efektivitāti un produkta kvalitāti.
6.attēls – Zināšanu matrica
7. Procesu plūsmas karte. Nodrošina iespēju izsekot procesu gaitai.
7.attēls Plūsmas karte.